“Jūs esat baudījuši, cik Kungs ir labs.”
Pētera 1. vēstule 2:3
Mums ir jāēd, lai uzturētu savu fizisko dzīvību un saglabātu veselību. Bet tas, ka mums ir jāēd, vēl nenozīmē, ka tas ir apnicīgs pienākums. Patiesībā ēšana ir patīkama, īpaši, ja ēdiens ir garšīgs.
Tāpat arī Bībele mums saka, ka Dieva Vārds mūs uztur un saglabā mūsu garīgo veselību. Bet kā mēs uztveram Bībeles lasīšanu? Vai laiks, ko pavadām Dieva Vārdā, mums ir sauss, garlaicīgs pienākums, kas, mūsuprāt, mums jāpilda? Vai arī tas ir laiks, kas mums sagādā prieku un piepildījumu? Dievs vēlas, lai laiks, ko pavadām Viņa Vārdā, mums nebūtu pienākums, bet gan prieks.
Dievs garšo saldi un labi
Dievs nevēlas, lai mēs Viņu iepazītu tikai savā prātā. Daudzi panti Bībelē norāda, ka faktiski Dievs vēlas, lai mēs caur Viņa Vārdu baudītu Viņu savā sirdī.
Piemēram, Psalmā 119:103 ir teikts:
“Cik saldi ir Tavi vārdi man!
Saldāki nekā medus manai mutei!”
Un Pētera 1. vēstulē 2:2-3 teikts:
“Kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīra garīga piena (vārda), lai, to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai.”
Tā kā Dieva vārdi nāk no Viņa paša būtības, tad tiem ir Dieva garša. Minētie panti atklāj, ka Dievs Savā Vārdā garšo saldi un labi, un arī daudzi citi panti Bībelē parāda, ka par Dievu var priecāties Viņa Vārdā. Tātad, ja Vārds mums šķiet bezgaršīgs, problēma nav pašā Vārdā, bet gan tajā, kā mēs pie tā nonākam.
Kā mēs nākam uz mielastu
Pieņemsim, ka cilvēks ir uzaicināts uz mielastu. Viņš ierodas un redz daudz gardu ēdienu, bet – viņš nav atnācis ēst. Viņš ir ieradies, lai pētītu ēdienus un apkopotu informāciju par katru no tiem.
Skaidrs, ka šis viesis īpaši neizbaudīs mielastu – ne tāpēc, ka ēdiens būtu negaršīgs, bet gan tāpēc, ka viņš ir ieradies ar nepareizu nodomu. Viņam vajadzēja nākt ar nodomu ēst, izgaršot un baudīt ēdienu. Lai arī cik daudz viņš uzzinātu par ēdienu, viņš to nevar baudīt, jo neēd.
Dieva Vārds ir īsts mielasts, ko mums ir sagatavojis pats Dievs. Tad kā mēs varam nākt uz to, lai izbaudītu Viņu?
1. Bībele ir jāņem rokās ar sirdi, kas pievērsta Dievam un ir izslāpusi pēc Viņa.
Mūsu sirds ir vārti uz visu mūsu būtību. Ja sirds ir novērsusies no Kunga, mēs nevaram Viņu redzēt vai izgaršot Viņu Vārdā. Mums ir jānāk pie Vārda ar siltu un atvērtu sirdi.
Īsa lūgšana pirms mēs veram vaļā Bībeli, ir labs veids, kā pievērst savu sirdi Kungam: “Kungs Jēzu, es mīlu Tevi. Es novēršos no visa cita un pievēršos Tev. Es nāku pie Tevis Tavā Vārdā ne pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka mīlu Tevi. Es esmu izsalcis pēc Tevis, Kungs. Es atveru savu sirdi Tev.”
2. Bībele jālasa, lai ēstu Kristu, izmantojot savu garu.
Ja mūsu attieksme pret Bībeli būs tāda pati kā pret mācību grāmatu, mēs nesaņemsim dzīvību no Dieva Vārda. Iespējams, mēs iegūsim kādas objektīvas zināšanas par Dievu vai uzzināsim kaut ko interesantu, bet mēs neizbaudīsim Kunga labestību un saldumu. Kā redzējām iepriekšējā ilustrācijā, mēs izjūtam ēdiena garšu to ēdot, nevis pētot.
Mums ir jāsaprot, ka Dieva Vārds ir mūsu garīgais ēdiens. Kungs Jēzus Jāņa evaņģēlija 6.nodaļā teica, ka Viņš ir dzīvā maize, kas mums jāēd, un ka mums Viņu ir jāēd, lai mēs varētu dzīvot. Protams, Viņš nedomāja, ka mums ir jāēd Viņa fiziskā miesa; 63. pantā Viņš teica: “Gars ir tas, kas dod dzīvību; miesa nedod neko; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.”
Tā kā Viņa vārdi ir gars un dzīvība, mums ir jāizmanto mūsu cilvēciskais gars, lai pieskartos Garam Vārdā un saņemtu dzīvību. Tikai mūsu gars, nevis prāts, spēj kontaktēties ar Garu, kas dod dzīvību.
Pirms lasām Bībeli, mēs varam lūgt: “Kungs Jēzu, es Tev pateicos, ka Tavi vārdi ir Gars un dzīvība. Šajā brīdī es pievēršos savam garam, lai kontaktētos ar Tevi kā Garu Vārdā. Paēdini mani, Kungs, ar Sevi! Lai Tavs Vārds man ir dzīvības maize.”
3. Bībele jālasa, nevis skatoties uz sevi, bet uz brīnišķīgo Kungu un visu, kas Viņš ir.
Ja lasām Bībeli galvenokārt tādēļ, lai saprastu, kā pareizi izturēties, kā dzīvot labu dzīvi vai kā sevi pilnveidot, tad mēs nebaudīsim un neēdīsim Kungu. Fiziskā ziņā ēdiens mūs metaboliski maina un ļauj mums augt. Tāpat mēs tiekam patiesi mainīti un pat spontāni pārveidoti Kristus līdzībā, nevis mainot savu uzvedību ārēji, bet saņemot garīgo barību iekšēji, ēdot un baudot Kristu Viņa Vārdā.
Vienkārša lūgšana var palīdzēt mums fokusēties uz Kristu un Viņa Vārdu: “Kungs Jēzu, es koncentrējos uz Tevi. Es gribu redzēt un baudīt Tevi Tavā Vārdā. Tu esi tik brīnišķīgs! Atklāj man Sevi vairāk, Kungs!”
Pat šādas īsas lūgšanas var palīdzēt mums pievērst sirdi atkal Kungam Jēzum, uzņemt Viņu kā barību Vārdā un raudzīties uz Viņu. Tās var mainīt mūsu pieredzi ar Dievu Viņa Vārdā.
Turpinot baudīt Dievu Viņa Vārdā
Kad mēs sajutīsim, cik salds un labs ir Dievs Savā Vārdā, mēs labprāt nāksim vēl, jo būsim piedzīvojuši vārdos neaprakstāmu prieku. Laiks, ko ik dienu pavadām Vārdā, vairs nebūs garlaicīgs vai sauss pienākums. Mūsu liecība tad būs, kā rakstīts Jeremijas grāmatā 15:16:
“Tavi vārdi atradās, un es tos apēdu, un Tavi vārdi bija man sirds prieks un līksme.”
Tulkots no oriģinālā raksta angļu valodā (saite uz rakstu) Bibles for America blogā. Izmantots ar atļauju.