Mana dvēsele augstu teic Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju.
Lūkas 1:46-47
Termini dvēsele un gars ir plaši apspriesti filozofijā, literatūrā un dažādu reliģiju darbos. Tie nereti tiek lietoti kā sinonīmi, jo cilvēki uzskata, ka tas ir viens un tas pats.
Bet ko saka Bībele? Vai starp tiem ir atšķirība? Un, ja ir, vai tam ir nozīme?
Šajā rakstā mēs aplūkosim pantus un piezīmes, kas atrodamas Jaunās derības Atjaunotajā tulkojumā, un ieraudzīsim, ka dvēsele un gars ir atšķirīgi. Mēs arī pārrunāsim, kāpēc to ir svarīgi zināt mūsu attiecībās ar Dievu.
Divi galvenie panti
1. Tesaloniķiešiem 5:23 teikts:
“Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” *
“Pats miera Dievs lai jūs svētī visā pilnībā, un viss jūsu gars, dvēsele un miesa nevainojami tiek saglabāta mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai!” **
Šis izšķirošais pants pierāda to, ka dvēsele un gars nav viens un tas pats. Tas atklāj mums, ka cilvēks sastāv no trim daļām – gara, dvēseles un miesas. Grieķu valodā, kurā ir sarakstīta Jaunā Derība, saiklis un starp vārdiem gars un dvēsele un miesa norāda uz to, ka tās ir trīs atšķirīgas lietas. Skaidrs, ka miesa nav dvēsele; un tieši tāpat dvēsele nav gars.
Ebrejiem 4:12 teikts:
“Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” *
“Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus.” **
Locekļi un smadzenes mūsu fiziskajā miesā ir cieši saistīti, bet tomēr ir atšķirīgi un tos var atdalīt. Tieši tāpat mūsu dvēsele un gars var tikt atdalīti ar Dieva Vārdu, kas parāda, ka tie tāpat ir atšķirīgi viens no otra.
Mūsu dvēseles un gara dažādās funkcijas
Tagad, zinot, ka dvēsele un gars ir kas atšķirīgs, mums arī jāsaprot, ka atšķirīgas ir to funkcijas.
Mūsu gara funkcija, kas ir dziļākā mūsu būtības daļa, ir saistīta ar garīgo realitāti: tā ļauj mums kontaktēties ar Dievu un uzņemt Viņu.
Jāņa 4:24 parāda, ka mūsu gars spēj konktaktēties ar Dievu:
“Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” *
Tas, ka Dievs ir Gars, nozīmē to, ka Viņa būtība ir Gars. Mūsu gars ir daļa no mūsu būtības, kas atbilst Dievam un kuram ir spējas kontaktēties ar Viņu, atrasties sadraudzībā un Viņu pielūgt.
Jāņa 3:6 parāda, ka mūsu garam ir spēja uzņemt Dievu:
“Kas no Gara dzimis, ir gars.”
Kad piedzimām no augšienes, tad mūsu cilvēciskais gars piedzima no Gara, ne dvēseles. Mēs uzņēmām Kungu, un Viņš ienāca dzīvot mūsu garā.
Kā tad ir ar mūsu dvēseli? Dvēsele ir mūsu personība, tas, kas mēs esam, un tā sastāv no prāta, emocijām un gribas. Dievs radīja mūs ar šīm spējām, lai mēs varētu izpaust Viņu.
Dieva nodoms, radot cilvēkus ar garu un dvēseli, bija, lai tie uzņemtu Viņu savā garā un izpaustu caur savu dvēseli.
Lūkas 1:46-47 parāda dažādās dvēseles un gara funkcijas, kad Marija slavē Kungu:
“Un Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju.” *
“Un Marija sacīja: “Mana dvēsele augstu teic Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju” **
Slavēt nozīmē palielināt vai izpaust kaut ko apslēptu, lai visi to varētu ieraudzīt. 1. piezīmē par 47. pantu Jaunās Derības Atjaunotajā tulkojumā paskaidrots:
“Pirmkārt, Marijas gars gavilēja par Dievu; tad viņas dvēsele slavēja Kungu. Slava Dievam nāca no viņas gara un tika izpausta caur dvēseli. Tās gars bija prieka pilns par Dievu, viņas Pestītāju, un dvēsele izpauda šo prieku ar Kunga slavēšanu. Viņa dzīvoja un rīkojās garā, un tas virzīja viņas dvēseli.”
Tātad mūsu gara funkcija ir kontaktēties ar Dievu un uzņemt Viņu, bet mūsu dvēseles funkcija ir izpaust Dievu.
Kāpēc ir svarīgi zināt atšķirību?
Mums, ticīgajiem, ir dievišķā dzīvība mūsu garā. Dievs grib, lai mēs dzīvojam un rīkojamies ne paši no sevis – no savas dvēseles, bet gan no Viņa dzīvības mūsu garā.
Bet šeit ir kāda problēma. Kopš dzimšanas mēs esam dzīvojuši no savas dvēseles. Mūsu prāts ir izglītojies skolā, un mēs esam aktīvi dzīvojuši saskaņā ar savām domām. Mums ir arī plaša cilvēcisko emociju gamma, un bieži mēs reaģējam uz situācijām un lietām, atbilstoši tam, kā jūtamies. Saskaņā ar to, ko domājam vai jūtam, izmantojot savu gribu, mēs pieņemam lēmumus. Mēs esam pieraduši dzīvot no savas dvēseles.
Kad tikām glābti, Kristus ienāca dzīvot mūsu garā. Viņš ir brīnišķīga Persona, kam ir pašam Savas domas, jūtas un nodomi. Viņš ienāca dzīvot mūsos, lai būtu mūsu dzīvība un lai mēs dzīvotu caur Viņu.
Taču mēs neesam pieraduši dzīvot no Viņa dzīvības mūsu garā.
Tātad visas dienas garumā mums ir jāapzinās, ka mēs varam dzīvot vai nu atbilstoši mūsu dabiskajai cilvēciskajai dzīvībai mūsu dvēselē, vai arī Kristus dzīvībai mūsu garā. Ir viegli dzīvot un rīkoties mūsu dvēselē neatkarīgi no Kunga, atbilstoši savām domām un jūtām. Kad tas notiek, mēs izpaužam sevi, un, pat darot ko labu, tas nenāk no Kunga mūsu garā, tātad netiek izpausts Dievs.
Bet, dzīvojot no dievišķās dzīvības mūsu garā, mūsu dzīves avots ir Kristus, un tad mūsu domas, jūtas un dvēseles nodomi tiek mūsu gara vadīti. Tad mēs savos vārdos, rīcībā un dzīvē izpaužam Dievu.
Kā noteikt, vai mēs dzīvojam no savas dvēseles vai no gara?
Dažkārt var būt grūti noteikt, vai mēs dzīvojam un darām lietas savā dvēselē vai garā. Kad pavadām laiku ar Kungu Viņa Vārdā, tas palīdz mums noteikt, kur mēs atrodamies.
Kad trenējam un lietojam savu garu, lūdzot saskaņā ar Dieva Vārdu, Vārds mums kļūst dzīvs. Dzīvais Vārds tad var nošķirt mūsu dvēseli no gara, un mēs varam saskatīt visas mūsu domas un sirds nodomus, kā rakstīts Ebrejiem 4:12.
Kad atklājam, ka dzīvojam dvēselē un no dvēseles, mums vienkārši vajag savā garā atkal pievērsties Kungam. Mēs varam lūgt: “Kungs Jēzu, es novēršos no dzīvošanas savā dvēselē. Es savā garā pievēršos Tev. Kungs, es vēlos dzīvot no Tevis.”
Jo vairāk kontaktējamies ar Kungu un tiekam piepildīti ar Viņu, jo vairāk Viņš būs mūsu domu, jūtu un nodomu avots. Tad mēs varam patiesi izpaust Dievu apkārtējiem cilvēkiem.
Šis raksts ir tikai īss pārskats par atšķirību starp mūsu dvēseli un garu. Lai vairāk iedziļinātos šajā tēmā un tās pielietojumā kristieša dzīvē, aicinām izmantot šos brīvi pieejamos resursus:
- Piezīmes par Lūkas 1:46 un 47 Jaunās Derības Atjaunotajā tulkojumā un piezīmes par citiem pantiem, kas minēti šajā rakstā.
- 5. nodaļa “The Key to Experiencing Christ—The Human Spirit” grāmatā Basic Elements of the Christian Life, 1. daļā. Šo e-grāmatu var lejupielādēt šeit.
- 6. nodaļa “The Inward and the Hidden Parts” grāmatā The Economy of God, šeit.
- *1965.gada Bībeles izdevuma revidētais teksts
- ** Trešais Bībeles tulkojums latviešu valodā, izd. 2012.g.